Elektroenerģija

Gāze

Saules enerģija

Dabas resursu nodoklis (DRN)

Enerģētikas projekti

Ziņas

Elektroenerģija

Elektroenerģija

Elektroenerģijas tirgus piedāvā dažādus elektroenerģijas cenu noteikšanas veidus. AJ Power, izmantojot savas zināšanas par elektroenerģijas tirgu un apkopojot patērētāju vajadzības, ir izstrādājis vairākus elektroenerģijas tirdzniecības produktus.

Mūsu komanda palīdzēs ikvienam elektroenerģijas patērētājam atrast sev piemērotāko cenu noteikšanas veidu.

Fiksētā cena

Elektroenerģijas cena visu līguma periodu būs nemainīga. Šis produkts nodrošinās Jūsu uzņēmumam stabilitāti un palīdzēs plānot izmaksas.

Priekšrocības:

  • Jums nav jāuzņemas elektroenerģijas biržas cenu izmaiņu riski;
  • Jūs varat plānot savas elektroenerģijas izmaksas visu tirdzniecības līguma periodu;
  • Jums ir iespēja fiksēt elektroenerģijas iegādes cenu no 3 līdz 36 mēnešiem.

Fiksētās cenas grafiks

AJ Power piedāvā fiksēta apjoma cenas dažādiem periodiem – sākot ar atsevišķām diennakts stundām līdz pat vairākiem gadiem.
Kā veidosies rēķina summa, izvēloties produktu Fiksēta apjoma cena?

Rēķina summa = (Fiksētais bāzes patēriņš x Fiksētā cena) + (Pārējais patēriņš x (faktiskā Nord Pool Spot cena + pakalpojuma maksa*))

Pārējais patēriņš = Kopējais patēriņš – Fiksētais bāzes patēriņš

*pakalpojuma maksa ietver sevī – piekļuves izmaksas NPS biržai un pakalpojumu administrēšana.

 

Fiksētas cenas piedāvājums mājsaimniecības lietotājiem.

Elektroenerģijas cena Vienības cena bez PVN Vienības cena ar PVN (21%)
Elektroenerģijas cena 0.05500 EUR/kWh 0.06655 EUR/kWh
Mēneša maksa 0.00 EUR/kWh 0.00 EUR/kWh
Obligātā iepirkuma komponentes Vienības cena Vienības cena
Obligātā iepirkuma komponentes 0.01474 EUR/kWh 0.01770 EUR/kWh
Jaudas komponente (1 fāze, līdz 40A) 0.72417 EUR mēnesī 0.87625 EUR mēnesī
Sistēmas pakalpojumi Vienības cena Vienības cena
Maksa par elektroenerģijas piegādi S-1 0.04408 EUR/kWh 0.05334 EUR/kWh
Maksa par pieslēguma nodrošināšanu (tarifs S1) 1.24000 EUR mēnesī 1.50040 EUR mēnesī
Nosacījumi    
Nokavējuma procenti, par katru kavējuma dienu 0.15% 0.15%
Pirmstermiņa laušanas maksa Maksa = Rēķ.Vid./ETP*Mēn.sk., bet ne mazāk kā 25% no Rēķ.Vid.
Maksājuma termiņš sekojošā mēneša 20. datums
Noreķinu kārtība Pēc faktiskā patēriņa
Kopējās izmaksas par 100 kW 13.35 16.15

 

Personas datu aizsardzība

Biržas cena

Elektroenerģijas cena ir piesaistīta Nord Pool Spot (turpmāk tekstā NPS) elektroenerģijas biržas Latvijas reģiona cenām. Faktiskā gala cena mainās atbilstoši izmaiņām tirgū. Produkts īpaši piemērots uzņēmumiem, kuri spēj pielāgot savus patēriņa paradumus atkarībā no tirgus situācijas – patērēt mazāk, kad cena ir augstāka, un patērēt vairāk, kad cena ir zemāka.

Priekšrocības:

  • Jūs elektroenerģiju iegādājaties par tās faktiskajām izmaksām NPS;
  • Jūs esat atvērti dinamiskam elektroenerģijas iepirkumam;
  • Jūs saglabājat iespēju fiksēt nākotnes elektroenerģijas cenas brīdī, kad tās piedzīvo kritumu.

Aktuālās NPS tirgus cenas skatīt šeit.

Kā veidosies rēķina summa izvēloties produktu ar Biržas cenu?

Rēķina summa un produkta cena būs atkarīga no Jūsu izvēlētā elektroenerģijas uzskaites veida. Jūsu pieslēguma punktos elektroenerģija tiek uzskaitīta:

  • Automātiski (ar automātisko elektroenerģijas uzskaites sistēmas skaitītāju - AEUS)
  • Skaitījuma rādījumi katru mēnesi tiek ziņoti Sadales tīklam (bez AEUS)

Klientiem ar AEUS

Automātiski nolasītie ikstundas patēriņa dati tiek sareizināti ar faktisko NPS Latvijas reģiona stundas cenu. Gala norēķinu summa tiek noteikta atbilstoši formulai:

Rēķina summa = Ikstundas patēriņš x (faktiskā NPS LV reģiona ikstundas cena + pakalpojuma maksa*)

Klientiem bez AEUS

Lai būtu iespējams korekti noteikt gala norēķinu summu, vispirms nepieciešams aprēķināt profilēto ikstundas patēriņu, kas tiek sareizināts ar NPS Latvijas reģiona ikstundas cenu.

Kā aprēķināt profilēto ikstundas patēriņu?

Mēneša patēriņš tiek izdalīts ar konkrētajā mēnesī esošo dienu skaitu un sareizināts ar darba dienas vai brīvdienas konkrētās stundas profilu**, iegūstot profilēto ikstundas patēriņu. Gala norēķinu summa tiek noteikta atbilstoši formulai:

Rēķina summa = Profilētais ikstundas patēriņš x (faktiskā NPS LV reģiona cena + pakalpojuma maksa**)

*pakalpojuma maksa ietver sevī – piekļuves izmaksas NPS biržai un pakalpojuma administrēšana.
** darba dienu un brīvdienu konkrētās stundas profili pieejami AS “Sadales tīkls” mājaslapā. - www.sadalestikls.lv

 

Personas datu aizsardzība

Fiksēts apjoms

Klientiem ar prognozējamu un stabilu patēriņu visā konkrēta perioda ietvaros AJ Power piedāvā fiksēta elektroenerģijas apjoma jeb bāzes apjoma cenu.

Jums būs garantēta cena par garantētu elektroenerģijas piegādes apjomu ik stundu un pārējo patēriņu, ko patērēsiet ārpus bāzes apjoma, iepirksiet par biržas cenu (skatīt attēlu).

AJ Power piedāvā fiksēta apjoma cenas dažādiem periodiem – sākot ar atsevišķām diennakts stundām līdz pat vairākiem gadiem.
Kā veidosies rēķina summa, izvēloties produktu Fiksēta apjoma cena?

Rēķina summa = (Fiksētais bāzes patēriņš x Fiksētā cena) + (Pārējais patēriņš x (faktiskā Nord Pool Spot cena + pakalpojuma maksa*))

Pārējais patēriņš = Kopējais patēriņš – Fiksētais bāzes patēriņš

*pakalpojuma maksa ietver sevī – piekļuves izmaksas NPS biržai un pakalpojumu administrēšana.

 

Personas datu aizsardzība

Zaļā enerģija

AJ Power savā darbībā izmanto ilgtspējīgas un videi draudzīgas darbības principus, tādēļ arī saviem klientiem vēlamies sniegt iespēju būt atbildīgiem pret vidi un veicināt “zaļo” domāšanu savu klientu un darbinieku vidū.

Savā portfelī esam izstrādājuši divu dažādu līmeņu Zaļos produktus – Atjaunojamo enerģiju un EKOenerģiju, lai katrs klients varētu izvēlēties sev atbilstošāko un nepieciešamāko risinājumu.

Elektroenerģijas veidu salīdzinājums tabulā:

Elektroenerģijas veids Enerģija ražota no AER: nav/maz SEG izmešu Vides saudzēšanas kritēriji Investīcijas vides projektos, jaunās AER enerģijas jaudās Gatavs logo, atpazīstamība
Elektroenerģija ,kas saražota no fosilajiem resursiem

(vietējā līmenī)

(starptautiskā līmenī)

Izvēloties zaļo enerģiju, tās lietotājs zaļo domāšanu pārvērš reālā darbībā, mazinot savu ietekmi uz vidi gan vietējā, gan globālā līmenī. Enerģija no AER ir veids, kā ievērot ilgtspējīgu saimniecības praksi līdzīgi citām zaļajām iniciatīvām, piemēram, atkritumu šķirošanai. Zaļās enerģijas patēriņš arī motivē tās ražotājus investēt jaunās AER elektrostacijās, kopumā padarot enerģētikas nozari ilgtspējīgāku. AER enerģijas izmantošana uzņēmuma vai iestādes darbībā stiprina organizācijas iekšējās vērtības un kultūru. Ilgtspējīgi organizēta uzņēmuma darbība veido pozitīvu, uzticamu un mūsdienīgu publisko tēlu, kas ir svarīgs, sadarbojoties ar prasīgiem klientiem gan eksporta, gan vietējā tirgū. Zaļā enerģija ir īpaši aktuāla Skandināvijā, kas ir līdere enerģētiskās ilgtspējas rādītāju ziņā un zaļās domāšanas ieviešanā praksē. Ir iespējams iegādāties noteiktu apjomu AER enerģijas – konkrētam produktam vai, piemēram, ekopreču grupai, lai tā pēc iespējas vairāk atbilstu ekoloģiskajiem kritērijiem. Šādas konkurētspējas priekšrocības ("ražots ar zaļo enerģiju") un precīzs produkta marķējums palīdz izcelt savu piedāvājumu intensīvas konkurences apstākļos un eksporta tirgū.

Izvēloties mūsu produktus, saņemsiet ne tikai ekomarķējumu, ko izmantot mārketinga aktivitātēm, bet arī Izcelsmes apliecinājumu, kas pierāda, ka iegādātā elektroenerģija ir patiešām 100 % zaļa, videi draudzīga un izmantota par labu tieši Jūsu uzņēmumam*.

*AJ Power izsniegtie Izcelsmes apliecinājumi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2009/28/EK no 2009.gada 23.aprīļa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un Latvijas Ministru Kabineta noteikumiem nr. 900 – “Noteikumi par izcelsmes apliecinājuma saņemšanu elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus”.

 

Personas datu aizsardzība

Saņemt piedāvājumu
Gāze

Gāze

AJ Power klientiem piedāvā šādus dabasgāzes produktus: 

  • Fiksēta cena - nodrošina patērētājam nemainīgu dabasgāzes cenu visā līguma periodā. Katra klienta patēriņa profils tiek individuāli analizēts, lai piedāvātu vislabāko iespējamo cenu un rastu iespējas ietaupīt līdzekļus enerģijas izmaksām.
  • Mainīga cena - ļauj patērētājam savas enerģijas izmaksas saistīt ar notikumu attīstību finanšu tirgos, izmantojot sezonālas cenu atšķirības, īstermiņa cenu svārstības un citus faktorus.

 

Papildus dabasgāzes tirdzniecībai AJ Power sniedz balansēšanas un atvērtās piegādes pakalpojumus energointensīviem rūpnieciskajiem patērētājiem, nodrošinot industrijas know-how, augsta līmeņa klientu servisu un enerģijas izmaksu paredzamību ilgtermiņā.

 

Ja vēlaties saņemt tieši Jūsu uzņēmumam sagatavotu piedāvājumu, lūdzu rakstiet e-pastu uz vai zvaniet 67969140.

Saules enerģija

Kļūstiet no patērētāja par ražotāju!

Izmantojiet saules enerģijas sniegtās priekšrocības un palieliniet savu neatkarību no citiem enerģijas resursiem.

AJ Power profesionālā komanda palīdzēs uzstādīt saules paneļu elektrostacijas, ar ko varēsiet ražot videi draudzīgu enerģiju savam pašpatēriņam - tā ir arī laba investīcija nākotnē.

Kāpēc AJ Power?

  • Lielākā Latvijas privātā enerģētikas uzņēmumu grupa.
  • Straujāk augošais enerģētikas uzņēmums Baltijā.
  • Pieredzējusi enerģētikas ekspertu komanda un sertificēti speciālisti.
  • Pilna cikla saules paneļu uzstādītājs ar lielāko pieredzi Latvijā.
  • Sadarbība ar pasaulē atzītiem saules paneļu un invertoru ražotajiem.
  • Iespēja kļūt energoefektīvākam un ilgtspējīgākam.

Ko mēs piedāvājam?

  • Nākamās paaudzes saules paneļu sistēmas.
  • Uzņēmumiem un mājsaimniecībām pielāgoti saules paneļu projekti.
  • Individuāla tehniskā un ekonomiski pamatotākā risinājumu izstrādāšana.
  • Profesionāla enerģētikas projekta vadība no projekta sākuma līdz beigām:
    • objekta apsekošana klātienē;
    • dokumentācijas sagatavošana vietējām būvvaldēm un valsts institūcijām;
    • saules paneļu uzstādīšana un nodošanu ekspluatācijā (A/S Sadales tīkls un būvvalde);
  • Saules paneļu sistēmas garantijas serviss.
  • Pēcuzstādīšanas serviss arī jau izveidotiem saules paneļu projektiem.

Enerģētikas projektu izstrādē, mums uzticas  jau vairāk nekā 100 klientu visā Latvijā. Ieskaties citu pieredzē:

aj-power-odukalns aj-power-ploci

Mēs cienām klientu laiku un tāpēc savus klientus neapgrūtinām ar lieku birokrātiju.

 Saules paneļu uzstādīšanai no projekta apsekošanas līdz elektrības ražošanai ir nepieciešami tikai divi klienta paraksti, jo pārējo mēs nokārtojam mūsu klientu vietā. 

Klients

AJ Power

3. Izvēlas sadarbības modeli

 

 

6. Var uzsākt ražot elektroenerģiju    

1. Veic objekta apskati

2. Izstrādā klientam tehnisko risinājumu

4. Saņem nepieciešamās atļaujas no A/S Sadales tīkls un būvvaldes

5. Uzstāda saules paneļus

6. Nodod saules paneļu projektu ekspluatācijā

7. Veic sistēmas uzraudzību un nodrošina tehnisko atbalstu

Kā darbojas saules paneļu sistēma?

AJ-power-solar-process

 

  1. Saules paneļi, kas uzstādīti uz jumta vai uz zemes, sastāv no vairākām silīcija šūnām. Gaismas fotoni tiek absorbēti šūnā un no saules radītās gaismas rodas enerģija. 
  2. Invertors pārveido saules paneļos saražoto enerģiju patērētājam izmantojamā elektroenerģijas veidā. Tas veic arī saules paneļu saražoto elektroenerģijas apjoma uzskaiti un ļauj attālināti sekot līdzi sistēmas darbībai.
  3. Saražotā elektroenerģija primāri tiek izmantota savam pašpatēriņam.
  4. Pārpalikušo enerģiju ir iespējams uzkrāt, uzstādot akumulatoru. Tā ir kā papildu opcija, ko var uzstādīt uzreiz vai jebkurā citā brīdī.
  5. Pašpatēriņam neizmantoto enerģiju var nodot kopējā tīklā, to pārdodot AJ Power vai arī izmantojot A/S Sadales tīkls piedāvāto NETO norēķinu sistēmu.

Atgādinām! Salīdziniet saules paneļu sistēmu cenas gudri. Vienmēr pievērsiet uzmanību, ne tikai saules paneļu mēneša maksai, bet arī 1kW izmaksām.

Kā pieteikties konsultācijai?

Ievadiet nepieciešamo kontaktinformāciju un pēc pieteikuma saņemšanas, ar Jums sazināsies AJ Power ekspertu komandas pārstāvis, lai precizētu informāciju un sagatavotu jau individuālu piedāvājumu.

Personas datu aizsardzība

Saņemt piedāvājumu

Dabas resursu nodoklis (DRN)

Recycling

AJ Power – videi draudzīga pieeja atkritumu apsaimniekošanā

Mēs veicinām zaļās enerģijas izplatību un pieejamību Latvijā, tāpēc atkritumus redzam kā vērtīgu resursu jaunu izejvielu ieguvē vai enerģijas radīšanā. AJ Power apsaimnieko izlietoto iepakojumu un videi kaitīgo preču atkritumus, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi. Esam šeit, lai piedāvātu mūsdienīgu, ērtu un izdevīgu pakalpojumu.

 

SAŅEMIET PIEDĀVĀJUMU!

Lai saņemtu individuālu piedāvājumu aicinām sazināties ar mums:

 vai 

- tālrunis +371 67 969 140

 

AJ Power piešķir 100% atbrīvojumu no DRN samaksas:

  • Videi kaitīgas preces
  • Iepakojums - vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi 

Saņemiet piedāvājumu!

Zvaniet vai rakstiet AJ Power ekspertu komandai! Atsaucīgie un profesionālie kolēģi palīdzēs izzināt Jūsu vajadzību un piemeklēs atbilstošu risinājumu:

  • tālrunis: +371 67 969 140
  • vai

AJ Power:

  • veic apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
  • īsteno ražotāju atbildības principa ieviešanu un attīstību atkritumu pārstrādē;
  • darbojas kā koordinators pilnvērtīga iepakojumu un preču dzīves cikla nodrošināšanā, kas ietver arī atkritumu pārstrādi;
  • līdzdarbojas atkritumu savākšanas infrastruktūras attīstībā;
  • piedāvā seminārus grāmatvedības speciālistiem par jaunumiem dabas resursu nodokļa likumdošanas jautājumos un uzskaitē;
  • izglīto atkritumu šķirošanas jautājumos.

Kāpēc AJ Power?

  • Lielākā Latvijas privātā enerģētikas uzņēmumu grupa.
  • Straujāk augošais enerģētikas uzņēmums Baltijā.
  • Pieredzējusi enerģētikas ekspertu komanda un sertificēti speciālisti.
  • Iespēja kļūt energoefektīvākam un ilgtspējīgākam.

Dabas resursu nodokļa mērķis:

veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Likumdošana

 

Atkritumu šķirošanas laukumi

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Plastmasa Metāls Koks Stikls Papīrs Darba laiks
Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
“Križevniki 2”, Križevņikos, Ozolaines pagasts, Rēzeknes novads x x x x x 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-16:00 10:00-16:00
Rīgas iela 21B, Rēzekne x x x x x brīvs brīvs 09:00-13:00 14:00-19:00 brīvs 08:00-12:00 12:30-16:30 12:00-15:00 brīvs
Rūpniecības 2a, Ludza x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 brīvs brīvs
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
„Cinīši”, Demenes pagasts, Daugavpils novads (poligons) x x x x x 9:00-21:00 9:00-21:00 9:00-21:00 9:00-21:00 9:00-21:00 9:00-21:00 9:00-21:00
„Liginišķi”, Daugavpils x x x x x 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00
Krāslavā, Indras ielā 47 x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 brīvs brīvs
Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
,,Celms", Nīcas p., Nīcas n. x x x x x 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 brīvs brīvs
“Mehāniskās darbnīcas”, Rucava, Rucavas pag., Rucavas novads x x x x x brīvs 15:00 – 19:00 10:00 – 14:00 12:00 – 16:00 12:00 – 16:00 10:00 – 14:00 brīvs
“Vibsteri”, Remtes pag., Brocēni x x x x x 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 9:00-17:00 brīvs brīvs
Kapsēdes iela 3F, Liepāja x x x x x brīvs 15:00 – 19:00 10:00 – 14:00 12:00 – 16:00 12:00 – 16:00 10:00 – 14:00 brīvs
Vienības iela 6, Vaiņodes pagasts, Vaiņodes n. x x x x x brīvs 15:00 – 19:00 10:00 – 14:00 12:00 – 16:00 12:00 – 16:00 10:00 – 14:00 brīvs
Malienas atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
"Kaudzītes", Litenes pag., Gulbenes nov.  x x x x x 8:00-16:30 8:00-16:30 8:00-16:30 8:00-16:30 8:00-16:30 brīvs brīvs
Ape, "Druvas" x x x x x brīvs 10:00-14:00 10:00-14:00 15:00-19:00 14:00-18:00 brīvs brīvs
Balvi, Ezera iela 3 x x x x x 9:00-13:00 14:00-18:00 brīvs 9:00-13:00 14:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Rūpniecības ielā 8F, Alūksnē x x x x x 10:00-18:00 brīvs 11:00-19:00 brīvs brīvs 9:00-13:00 brīvs
Piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
„Janvāri” atkritumu pārkraušanas un šķirošanas laukums Laidzes pagasts x x x x x 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 8:00-19:00 brīvs 8:00-19:00 brīvs
Daigones iela 20, Kandava x x x x x 13:00-19:00 brīvs 10:00-16:00 brīvs 10:00-16:00 10:00-12:00 brīvs
Dienvidu ielā 1, Tukums x x x x x 8:00-19:00 8:00-18:00 brīvs 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-13:00 brīvs
Rojas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas laukums Talsu rajons, Rojas nov. x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 10:00-19:00 8:00-17:00 8:00-17:00 10:00-12:00  brīvs
Ventspils  šoseja 61, Jūrmalā (pie Ventspils šosejas iepretim būvmateriālu veikalam „Kurši” x x x x x 8:00-19:00 8:00-18:00 8:00-18:00 brīvs 8:00-18:00 8:00-15:00 8:00-15:00
Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
"Šķirotava", Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads x x x x x brīvs 14:00-19:00 14:00-19:00 14:00-19:00 14:00-19:00 10:00-16:00 brīvs
Akmeņu iela 43b, Ogre x x x x x 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-16:00 10:00-16:00
Baldone, Rīgas iela 27 x x x x x brīvs 10:00-14:00 10:00-14:00 12:00-17:00 14:00-19:00 10:00-16:00 brīvs
Lielvārde, Dravnieku iela 9c x x x x x brīvs 10:00-14:00 10:00-14:00 14:00-19:00 10:00-15:00 10:00-15:00 brīvs
Saulkrasti, Rīgas iela 96a x x x x x 8:00-16:00 8:00-16:00 brīvs 11:00-19:00 11:00-19:00 10:00-18:00 brīvs
Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
Dārzniecības ielā 9, Kuldīgā x x x x x 9:00-19:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-12:00 brīvs
Jēkaba ielā 47, Ventspils x x x x x brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00
Pentuļi poligons, Vārves pag. x x x x x brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00
Siguldas ielā 8a, Ventspils x x x x x brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00
Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
Augu ielā 29A, Madonā x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 brīvs brīvs
Jaunceltnes ielā 9, Aizkrauklē x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 brīvs brīvs
poligons Dziļā vāda, Mežāres pag., Krustpils nov. x x x x x 7:00-19:00 7:00-19:00 7:00-19:00 7:00-19:00 7:00-19:00 7:00-19:00 7:00-19:00
Zvaigžņu ielā 1B, Jēkabpilī x x x x x 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-16:00 9:00-15:00 9:00-15:00
Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
Biržu ielā 8b, Bauskā x x x x x 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-18:00 8:00-18:00
Dobelē, Liepājas šoseja 27 x x x x x 8:00-19:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 brīvs
Ganību ielā 84, Jelgava x x x x x 8:00-19:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 9:00-14:00 brīvs
Paula Lejiņa ielā 6, Jelgava       x   brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00
Salnas ielā 20, Jelgava       x   brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-19:00
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
"Daibe", Stalbes pagasts, Pārgaujas novads x x x x x 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00 8:00-17:00
Aloja, Rīgas iela 5 x x x x x brīvs 12:00-16:00 15:00-19:00 12:00-16:00 12:00-16:00 10:00-14:00 brīvs
Augšlīgatne, Dārza iela 8 x x x x x 15:00-19:00 15:00-19:00 brīvs 15:00-19:00 15:0-19:00 12:00-16:00 brīvs
Cēsis, Bērzaines iela 31  x x x x x 10:00-19:00 10:00-19:00 brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 12:00-16:00 brīvs
Jaunpiebalga, Br.Kaudzīšu iela 9 x x x x x 10:00-14:00 10:00-14:00 brīvs 15:00-19:00 14:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Krimuldas novads, Ragana, "Dūmeņi" x x x x x 10:00-14:00 10:00-14:00 brīvs 15:00-19:00 14:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Limbaži, Mazā Noliktavu iela 3 x x x x x 10:00-19:00 10:00-19:00 brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 10:00-14:00 brīvs
Mazsalaca, Pērnavas iela 16 x x x x x 10:00-18:00 10:00-18:00 brīvs 11:00-19:00 10:00-18:00 10:00-18:00 brīvs
Rauna, Parka iela 4c x x x x x 10:00-14:00 10:00-14:00 brīvs 15:00-19:00 14:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Rūjiena, Ternejas iela 12 x x x x x 9:00-15:00 9:00-15:00 brīvs 12:00-19:00 11:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Salacgrīva, Viļņu iela 18 x x x x x brīvs 9:00-17:00 11:00-19:00 9:00-17:00 9:00-17:00 8:00-12:00 brīvs
Smiltene, Limbažu iela 8 x x x x x 10:00-19:00 10:00-19:00 brīvs 10:00-19:00 10:00-19:00 12:00-16:00 brīvs
Strenči, Valkas iela 1a x x x x x 09:00-15:00 9:00-15:00 brīvs 12:00-19:00 11:00-18:00 10:00-14:00 brīvs
Taurenes pagasts, "Nēķins" x x x x x brīvs 14:00-18:00 brīvs 14:00-18:00 10:00-14:00 10:00-14:00 15:00-19:00
Valka, Austras iela 10 x x x x x brīvs 9:00-13:00 14:00-19:00 9:00-13:00 14:00-19:00 9:00-13:00 14:00-19:00 9:00-13:00 14:00-19:00 9:00-13:00 brīvs
Valmiera, Dzelzceļa iela 5 x x x x x 9:00-13:00 14:00-18:00 9:00-13:00 14:00-18:00 10:00-13:00 14:00-19:00 9:00-13:00 14:00-18:00 9:00-13:00 14:00-18:00 10:00-14:00 10:00-14:00 slēgts no 01. 12. līdz 31.03.

 

Enerģētikas projekti

Enerģētikas projektu realizācija un finansēšana

Globālās tendences un politiskās prasības rada nepieciešamību uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem, tomēr ne vienmēr un ne visi var to paveikt pašu spēkiem. 

AJ Power pieredze spēj nodrošināt katram klientam individuāli efektīvākos risinājumus, projektu vadību un finansējumu jebkādas sarežģītības enerģētikas projektiem. Neatkarīgi no izvēlētajiem risinājumiem, Jūsu sasniegtais ietaupījums pārsniegs ieguldījumu!

Mūsu komanda sadarbībā ar citiem enerģētikas sektora vadošiem spēlētājiem kopā spēj izplānot, attīstīt un realizēt dažādus enerģētikas projektus. AJ Power nodrošinās ne tikai projektu vadību un administratīvo, tehnisko un juridisko uzraudzību, bet arī energoobjektu būvniecību un finansējuma piesaisti.

ESKO pakalpojumu būtība

ESKO pakalpojuma būtība

ESKO pakalpojums sevī ietver trīs galvenos posmus:

  • Esošās situācijas izvērtējumu posms – potenciālo energoefektivitātes risinājumu ieviešanas jomu apzināšana, energoaudits, efektīvāko risinājumu izvērtēšana. Vienošanās starp Klientu un AJ Power par projekta saturu, vadību un finansējumu.
  • Projekta vadības un realizācijas posms – izvēlēto risinājumu finansēšana un ieviešana. Sākotnējais Klienta ietaupījums tiek novirzīts kā samaksa par ESKO pakalpojumiem.
  • Pēc projekta posms – ieviestie energoefektivitātes risinājumi un ietaupījums pilnībā paliek Klienta īpašumā, ir samazināts energoresursu patēriņš un uzņēmuma kopējās izmaksas.

AJ Power nebaidās no izaicinājumiem un palīdzēs ikvienam rast pareizās atbildes un risinājumus ceļā uz efektīvāku nākotni.

Industriālais ESKO

Nepiemēroti vai novecojuši risinājumi energoresursu pieslēgumos (elektrotīklos, siltumtīklos, gāzes vados utt.), ražošanas procesos un iekārtās vai neefektīva darba organizācija un darbinieku uzvedības kultūra var radīt vērienīgas un bieži vien neapzinātas izmaksas. To mainot un uzlabojot, uzņēmumiem rodas ne tikai energoresursu ietaupījums, bet arī izmaksu samazinājums, kas būtiski var uzlabot ražošanas rādītājus un nodrošināt lielāku peļņu no saimnieciskās darbības.

Ieviešot Industriālā ESKO risinājumus, AJ Power nodrošinās, ka kļūsiet energoefektīvāki, izvēlēsieties labākos risinājumus un pamatojamus finansējuma modeļus.

Pašu ģenerācijas projekti

Uzņēmumos ar lielu energoresursu (elektrības vai siltuma) patēriņu vai specifiskiem ražošanas procesiem, bieži viens no efektīvākajiem risinājumiem ir pašu ģenerācijas izbūve. Piemērota risinājuma izvēle ļauj ne vien nodrošināt sev nepieciešamos energoresursus, bet arī efektīvi izmantot ražošanas procesu blakusproduktus (piemēram, karsto tvaiku).

AJ Power piedāvā veikt rentabilitātes izvērtējumu pašu ģenerācijas ieviešanai uzņēmumā, projekta vadību un nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Dzīvojamā fonda ESKO

ESKO risinājumi piemērojami arī daudzdzīvokļu ēkām, kuru uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešama inženiertīklu nomaiņa, siltināšana vai citi renovācijas darbi. 

AJ Power piedāvā veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, piesaistot finansējumu, bet nepalielinot komunālo pakalpojumu ikmēneša rēķinus un radot estētisku, energoefektīvu un ilgtspējīgu dzīves vidi daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem.

Saņemt piedāvājumu

Aktuālā informācija

Informācija par enerģētikas nozares aktualitātēm un mūsu enerģētikas ekspertu viedokļi!

AS “AJ Power Recycling” iegādājas SIA “Latvijas zaļais fonds” kapitāldaļas

AS “AJ Power Recycling” noslēgusi līgumu ar  SIA “Latvijas zaļais fonds” īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi. Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus “AJ Power” paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa “AJ Power” klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA “Latvijas zaļais fonds” ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no “AJ Power” uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

“Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus “AJ Power Recycling” veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,” skaidro Roberts Samtiņš, “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs.

Uzņēmumu grupas “AJ Power” ilgtermiņa plānos ietilpst darbības paplašināšana arvien jaunos virzienos, tai skaitā videi kaitīgu preču apsaimniekošanā, kur šobrīd aktuālākais ir riepu reģenerācija, piemēram, izmantojot nolietotās riepas enerģijas ražošanai. Tāpat Valsts vides dienests ir pagarinājis līgumu ar AS “AJ Power Recycling” par izlietotā iepakojuma un vienreizlietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu laika periodam no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, kas uzņēmumam ļaus būtiski attīstīties iepakojuma preču apsaimniekošanā, kā arī apliecina uzņēmuma veiksmīgo darbību līdz šim.

“AJ Power” nepārtraukti pilnveido savu ekspertīzi enerģētikas risinājumos, un cieša savstarpējā integrācija dažādos pakalpojumu segmentos ļauj uzņēmumam nodrošināt klientiem atbilstošākos pakalpojumus.

SIA “Latvijas zaļais fonds” ir ražotāju atbildības sistēma, kas dibināta pēc Latvijas ražotāju iniciatīvas, lai ne tikai nodrošinātu atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa maksājuma, bet arī veidotu labākos risinājumus atkritumu apsaimniekošanā.

2019. gada 1. novembrī tika noslēgts apvienošanas process, kā rezultātā AS “AJ Power Recycling” ir pārņēmis visas SIA “Latvijas zaļais fonds” saistības ar klientiem, pakalpojumu sniedzējiem un Valsts vides dienestu.

04.11.2019. 

AJ Power piesaistījis finansējumu no “Signet Bank” 1,5 miljonu EUR apmērā

“AJ Power” uzņēmumu grupa piesaistījusi finansējumu no “Signet Bank” 1,5 miljonu EUR apmērā gāzes krājumu palielināšanai

Latvijas lielākā vietējā privātā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa  “AJ Power” piesaistījusi finansējumu 1,5 miljona eiro apmērā no “Signet Bank” “AJ Power Gas” gāzes krājumu finansēšanai gaidāmajam ziemas periodam. Tāpat papildus bankas finansējumam tika piesaistīti vietējie investori un veikts arī “AJ Power” uzņēmumu grupas pašu ieguldījums. Kopējais projekta apjoms sasniedz aptuveni 2,5 miljonus eiro.

“AJ Power Gas” ir viens no “AJ Power” grupas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma gāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

“Mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Investīciju piesaiste gāzes krājumu finansēšanai pirms gaidāmās gāzes tirdzniecības aktīvākās sezonas bija īpaši nozīmīga, jo tā sniedz iespēju mūsu esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus un piesaistīt jaunus klientus,” skaidro “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, kurš atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti, “esam ļoti priecīgi, ka mums ir izdevies vienoties ar “Signet Bank” par sadarbību, un augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā.”

“Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Esam gandarīti ar kārtējo darījumu, kura ietvaros varējām nodrošināt finansējumu “AJ Power”, kā arī izsakām pateicību “AJ Power”, ka sava darījuma organizēšanai izvēlējas tieši “Signet Bank”. Investīciju piesaistīšana un projektu finansēšana Latvijas tirgū ir viena no galvenajām “Signet Bank” darbības prioritātēm, it sevišķi, ja finansējums tiek piesaistīts vietējam kapitālam piederošiem uzņēmumiem.”

Finansējuma piesaistīšanu un darījuma strukturēšanu ar banku un investoriem veica investīciju pārvaldes un finansējuma piesaistes uzņēmums “LR Capital”, kā arī juridiskās konsultācijas sniedza ZAB “Primus Derling”.

Par “Signet Bank”:

Banka dibināta 1992. gadā ar nosaukumu Latvijas Biznesa banka. Kopš 2013. gada bankas stratēģija ir vērsta uz turīgu privātpersonu un viņiem piederošo kompāniju apkalpošanu, liekot uzsvaru uz klientu kapitāla apkalpošanas kvalitāti un investīciju projektu strukturēšanu. “Signet Bank” vairākuma akcionāri ir Latvijas un starptautisku investoru grupa, kurā ietilpst SIA “Hansalink”, SIA “Fin.lv” un “Signet Global Investors Limited”.

Par “AJ Power”:

“AJ Power” ir Latvijā lielākā privātā vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmumu grupa, kas darbojas kopš 2014. gada. Uzņēmumu grupā ietilpst SIA “AJ Power”, AS “AJ Power Gas”, SIA “Cactus”, AS “AJ Power Solar” un AS “AJ Power Recycling”. “AJ Power” uzņēmumu grupas apgrozījums 2018. gadā bija 44,6 miljoni eiro. “AJ Power” šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. “AJ Power” pakalpojumi ir individuāli pielāgoti atbilstoši klientu patēriņa paradumiem, sniedzot iespēju uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem.

25.09.2019.

Ar “AJ Power” uzstādītajiem saules paneļiem Latvijā saražots jau 580 000 kWh

2019. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū. “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

 “AJ Power” uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 EUR apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

 Puse (50%) no “AJ Power” saules paneļu projektu tiek īstenoti juridisko personu segmentā ar mērķi palielināt neatkarību no citiem enerģijas resursiem, kā arī ietaupīt uz elektrības izmaksām, kas aizvadītā gada laikā ir ievērojami pieaugušas.

 “Pēdējā laikā interese uzstādīt saules paneļus būtiski pieaugusi tādās nozarēs kā kokapstrāde, metālapstrāde un nekustamie īpašumi. Uzņēmumi meklē alternatīvus risinājumus elektroenerģijas nodrošināšanai un ieguldījumu saules paneļu uzstādīšanā redz kā vērtīgu investīciju,” stāsta Roberts Samtiņš.

 Šogad realizēti vairāki apjomīgi un inovatīvi projekti privātpersonu sektorā. Nepārtraukti tiek izstrādāti jauni, individuāli saules paneļu projekti mājsaimniecībām – šobrīd pārsvarā privātmājām.

Tie lielākoties ir saules paneļi uz ēku jumtiem, taču interese palielinās arī par akumulatoru izmantošanas iespējām saules paneļu sistēmās –- tā, piemēram, Dobelē tika uzstādīta sistēma ar 21 saules paneli un akumulatoru, kas spēj uzkrāt 7,7 kWh saražotās elektroenerģijas. Šāda sistēma ļauj ne tikai iegūt elektroenerģiju, bet arī to uzkrāt vēlākam pašpatēriņam.

 “Saules paneļu sistēmu risinājumi paliek aizvien pieejamāki un finansiāli izdevīgāki gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, tāpēc arī pieprasījums pēc kvalitatīvu saules paneļu projektu izstrādes pieaug. Latvijā situācija uzlabojas, taču joprojām krietni atpaliekam no pārējām Baltijas valstīm,” skaidro R. Samtiņš un uzsver, ka “valsts atbalsts saules enerģijas attīstībā Latvijā ir nepietiekams. Līdzīgi kā tādām Eiropas lielvalstīm kā Vācija un Nīderlande, arī mums ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules resursu.”

27.08.2019.

Roberts Samtiņš,

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs.

Ar ko rēķināties, izvēloties saules enerģiju savai mājsaimniecībai?

Uzņēmumu grupas “AJ Power” galvenais elektroinženieris Romualds Bogdanovičs, kura pārziņā ir saules paneļu projektu izstrāde un projektu inženiertehniskie aprēķini skaidro, ar ko rēķināties, izvēloties saules enerģiju savai mājsaimniecībai.

Kuros gadījumos privātmājai būtu lietderīgi un finansiāli izdevīgi uzstādīt saules paneļus? Kādas nianses jāņem vērā?

Attīstoties tehnoloģijām, saules paneļu uzstādīšana kļūst lētāka un pieejamāka, kā rezultātā aizvien vairāk iedzīvotāju apsver iespēju izvēlēties saules enerģijas risinājumus savai privātmājai. “Vidējās izmaksas uz vienu uzstādīto kW (kilovatu) var būt no 850 EUR līdz 1250 EUR/kW. Izmaksas atkarīgas no izvēlētās paneļu uzstādīšanas vietas (uz zemes, uz jumta), montāžas konstrukcijas veida, ka arī montāžas sarežģītības pakāpes,” stāsta Romualds Bogdanovičs. Projekta izmaksās ietilpst – objekta apsekošana klātienē, saules paneļu sistēma, paneļu montāžas konstrukcijas, montāžas darbs, ar saules paneļu uzstādīšanu saistītā dokumentācija un tās saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām, kā arī projekta nodošana ekspluatācijā.

Gaišajā dienas laikā iespējams ar enerģiju nodrošināt savu mājsaimniecību un vienlaikus kļūt par elektrības ražotājiem citiem, jo pašpatēriņam neizmantoto enerģiju var nodot kopējā tīklā, tādējādi apgādājot ar elektrību citus patērētājus.  Izmantojot NETO norēķinu sistēmu, klients vēlāk šo nepatērēto elektroenerģiju var paņemt atpakaļ no tīkla, nemaksājot par elektrības daļu.

Vai ir svarīgi, cik elektroenerģijas pats ik dienu patērē jebšu cik daudz elektrības katru dienu jātērē, lai varētu runāt par kādu ietaupījumu?

Mājsaimniecības patēriņš ir jāskatās gada griezumā, lai pēc tā arī noteiktu radušos ietaupījumu no saules paneļu projektiem. Uzstādot 1 kW (kilovatu) saules paneļus, tie gada laikā saražos vidēji 1000 kW/h elektroenerģijas. Ideāli nosacījumi ir ja, visvairāk elektroenerģijas tiek patērēts tieši dienas laikā, kad saules paneļi saražo visvairāk elektroenerģijas un, protams, ja patēriņš vasaras laikā ir lielāks nekā ziemā. Būtiski uzsvērt, ka uzstādītais saules paneļu projekta apjoms neietekmē atmaksāšanas laiku – to ietekmē tas, cik saules saražotās elektroenerģijas mājsaimniecība izmantos savam pašpatēriņam, ja tie ir 90-95% tad tie būs vislabvēlīgākie apstākļi, lai saules paneļu projekts atmaksātos pat 7 - 8 gados.

Ja elektroenerģiju visvairāk patērē tieši vakara stundās, tad dienas laikā saražoto un pārpalikušo enerģiju ir iespējams uzkrāt, uzstādot akumulatoru. Tā ir kā papildu opcija, ko var uzstādīt uzreiz vai jebkurā citā brīdī pievienot jau strādājošai saules paneļu sistēmai.

Ko rāda jūsu uzņēmuma pieredze - kad atmaksājas likt saules paneļus un kad tam īsti nav jēgas?

“Kā rāda mūsu pieredze, tad mājsaimniecības saredz šo kā labu investīciju nākotnē, kas palīdz paaugstināt arī īpašuma vērtību – piemēram, saules paneļus uzstādot uz privātmājas jumta. Iedzīvotāji novērtē, ka var ražot videi draudzīgu enerģiju savam pašpatēriņam, tādējādi optimizējot mājsaimniecības elektroenerģijas izmaksas un kļūt neatkarīgākiem. Šāda investīcija atmaksājas ievērojami ātrāk nekā, piemēram, nekustamais īpašums, vidēji 10 gadu laikā. Saules paneļi ir piemēroti ikvienam, kas patērē elektrību, viss atkarīgs ir tikai no tā, cik daudz paneļu ir nepieciešams.” skaidro Romualds Bogdanovičs.

Lai izvērtētu saules paneļu atmaksāšanos ir jāņem vērā visi ierobežojumi un konkrētās situācijas specifika, līdz ar to iespējams pielāgoties visiem apstākļiem. Piemēram, ja iespējams lietderīgi izmantot jau esošo platību uz slīpa mājas jumta, kas pavērsts dienvidu virzienā, tas jau var būt kā labs priekšnosacījums.

 

Pāris padomi, ar ko cilvēkam sākt, ja viņš domā par šo paneļu ieviešanu savā mājā.

“Mēs aicinām salīdzināt saules paneļu sistēmu cenas gudri. Vienmēr jāpievērš uzmanība, ne tikai saules paneļu mēneša maksai, bet arī 1kW (kilovata) izmaksām,” informē, Romualds Bogdanovičs, un uzsver, ka “ņemot vērā to, ka tiek veikta investīcija uz 7 – 10 un vairāk gadiem, iesakām izvērtēt arī pakalpojuma sniedzēja izvēli, jo kvalitatīviem saules paneļu projektiem ir jābūt balstītiem uz aprēķiniem un analīzi, lai sagatavotu piemērotāko risinājumu, ņemot vērā enerģijas patēriņa ieradumus.”

 Saules paneļu uzstādīšana vairs nav sarežģīts process, jo šobrīd konkurētspējīgi uzņēmumi var piedāvāt pilnu servisu - no projekta izstrādes, dokumentācijas sagatavošanas, saskaņošanas un nodošana ekspluatācijā. Cilvēkam nav jānodarbojas ar papīru kārtošanu, to var izdarīt speciālisti, jo labi pārzin procesus. Pavisam drīz saules paneļu izmantošana būs ierasta ikdiena un pašsaprotama opcija enerģijas ieguvē. Saules paneļus mēs jau redzam un redzēsim vēl vairāk uz ēku jumtiem un pagalmos. Tā vairs nav nākotne, bet tagadne.

 

18.08.2019.

Romualds Bogdanovičs,
Uzņēmumu grupas "AJ Power" galvenais elektroinženieris.

Pārejam uz videi draudzīgu – saules enerģiju!

Saules enerģija ir videi draudzīgs un ekonomiski lietderīgs enerģijas avots. Pieprasījums pēc saules enerģijas pieaug gadu no gada kā Latvijā, tā arī pasaulē, bet tādās attīstītās valstīs kā Vācija, Nīderlande, Zviedrija, tā jau sen ir ikdiena. Attīstoties tehnoloģijām, saules paneļu uzstādīšana kļūst lētāka un pieejamāka, kā rezultātā aizvien vairāk iedzīvotāju apsver iespēju izvēlēties saules enerģijas risinājumus savai privātmājai. Uzņēmumu grupas “AJ Power” galvenais elektroinženieris Romualds Bogdanovičs, kura pārziņā ir saules paneļu projektu izstrāde un projektu inženiertehniskie aprēķini, skaidro, ar ko rēķināties, izvēloties saules enerģiju savai mājsaimniecībai. 

 Saules paneļu projekti tiek īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Lielākoties saules paneļus izvieto uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes. Mājsaimniecības ir dažādas, tādēļ katrai ēkai ir jāpielāgo attiecīgā sistēma un risinājums, ņemot vērā enerģijas patēriņa ieradumus.

 “Saules paneļu uzstādīšana būtu jāuztic pieredzējušiem, sertificētiem speciālistiem, kuri spēs rast visatbilstošāko risinājumu un izveidot nepieciešamo slēgumu. Mājsaimniecības, kurās ir uzstādīti saules paneļi, gaišā dienas laikā spēj ar enerģiju nodrošināt gan sevi, gan citus - neizmantoto enerģiju, ir iespējams nodot kopējā tīklā, pārdodot to atpakaļ “AJ Power” vai arī izmantojot A/S Sadales tīkls piedāvāto NETO norēķinu sistēmu,” skaidro Romualds Bogadnovičs.

 Saules paneļi Latvijas apstākļos vidēji spēj nodrošināt elektroenerģiju ap 50% no klientu gada patēriņa. Kombinācijā ar bateriju risinājumiem, klienti var būt pilnībā neatkarīgi no elektroenerģijas tīkla līdz pat 6 mēnešiem gadā.

 Lai uzstādītu saules paneļus uzņēmumā vai mājās, pēc saziņas ar uzņēmumu klients vispirms saņem saules paneļu piedāvājuma projektu, kas balstīts konkrētā patēriņā. Pēc tam seko objekta apsekošana, izstrādāts individuāls tehniskais risinājums, dokumentācijas sagatavošana, ko pilnībā nodrošina uzņēmums, kā arī paneļu uzstādīšana, kas aizņem vidēji 1-2 darba dienas. Tad saules paneļu sistēma tiek nodota ekspluatācijā, kam seko aktīva lietošana un tiek veikta sistēmas uzraudzība, kā arī nodrošināts tehniskais atbalsts.

 Latvijā uzstādītie saules paneļu projekti sevi atpelna vidēji 10 gadu laikā, bet atsevišķos gadījumos pat 7-8 gadu laikā – ievērojami ātrāk nekā, piemēram, nekustamais īpašums.

 “Svarīgi uzsvērt, ka tehniskā garantija saules paneļu sistēmām ir 15 gadi, ražības garantija – 25 gadi, bet kopumā kvalitatīvi uzstādīti saules paneļi var nodrošināt mājsaimniecību ar elektroenerģiju pat 30 - 35 gadus. Tuvākajā nākotnē, pieaugot uzstādīto saules paneļu skaitam, izmaksas mazināsies vēl straujāk un tie būs vēl pieejamāki. Kā rāda mūsu pieredze, tad klienti saredz šo kā labu investīciju nākotnē, kas palīdz paaugstināt arī īpašuma vērtību – piemēram, saules paneļus uzstādot uz privātmājas jumta,” stāsta R.Bogadnovičs.

11.09.2019.

Romualds Bogdanovičs,
Uzņēmumu grupas "AJ Power" galvenais elektroinženieris.

Aizverot importu no 3. valstīm, atgriezīsimies pie dārgas fosilās enerģijas

Aizverot importa iespējas no trešajām valstīm, atgriezīsimies pie dārgas fosilās enerģijas

Šobrīd Baltijā tiek aktīvi diskutēts par to valstu rīcības plāniem sakarā ar iespējamo elektroenerģijas importa slēgšanu no trešajām valstīm. Lietuva ir principiāli nolēmusi atteikties no Baltkrievijas elektroenerģijas, taču Latvija tikmēr ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, lai pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par iespējamo starpsavienojuma pārcelšanu uz Latvijas teritoriju. Šobrīd tas ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, pretējā gadījumā alternatīvas nāksies meklēt citur un potenciālais elektroenerģijas cenas pieaugums var būt vismaz 5-10%. 

Šobrīd Baltijas elektrības energobilance ir negatīva: vidēji tiek saražots mazāk nekā patērēts, tādēļ elektrība tiek importēta no apkārtējā reģiona. Rezultātā, kopējo Baltijas un Latvijas piedāvājumu sastāda vietējā ģenerācija un importētā elektrība no apkārtējiem reģioniem –  Zviedrijas, Somijas, Krievijas (Kaļiņingradas) un Baltkrievijas. Trešo valstu imports, it īpaši, caur Lietuvas – Baltkrievijas starpsavienojumu, Baltijas valstīm sastāda ievērojamu daļu no kopējā patēriņa, vidēji tie ir bijuši aptuveni 15% - 20%.

Ja tiek aizvērts minētais starpsavienojums un tiktu pārtraukts elektrības imports no trešajām valstīm, Baltijas valstis zaudēs ap 15% tā elektroenerģijas importa. Elektrības cenas būtiski paaugstināsies, kas ietekmētu gan vietējos uzņēmējus un Latvijas eksporta konkurētspēju, gan vietējās mājsaimniecības, kam lielāku daļu savu līdzekļu būs nepieciešams novirzīt elektroenerģijas rēķinu segšanai. Ekonomikas Ministrija aplēš, ka elektrības cenu pieaugums varētu būt no 5% līdz 10%, taču reālais tarifu pieaugums būtu atkarīgs no laika, kad tiktu pārtraukts imports. 

Lai nosegtu deficītu ar vietējo elektroenerģijas ģenerāciju tā apjoms būtu jāpalielina par 30%, kas pie esošās situācijas nav iespējams. Viens no enerģijas avotiem, kam pašlaik ir lieka kapacitāte un kas spētu nodrošināt būtisku daļu no šī iztrūkuma, ir Igaunijas ražotnes, kas darbojas, sadedzinot degslānekli. Šobrīd tās netiek darbinātas, jo to izdalītais izmešu daudzums ir tik apjomīgs, ka CO2 kvotu dēļ, šīs ražotnes ir kļuvušas nekonkurētspējīgas. Savukārt, gadījumā, ja šo ražotņu darbība tiktu atsākta, elektrības cenas pieaugtu, kā arī tiktu nodarīts kaitējums videi.

Otrā alternatīva, kā aizstāt esošo importu no trešajām valstīm, būtu citu importa starpsavienojumu izmantošana, ko piedāvā Somija, Zviedrija, un Kaļiņingrada. Šie starpsavienojumi jau pašlaik ir stipri noslogoti un laikā, kad papildu enerģijas kapacitāte ir visvairāk nepieciešama un cenas sasniedz augstāko līmeni, šie savienojumi jau ir maksimāli izmantoti un nespēj samazināt deficītu.

 Atsakoties no trešo valstu importa, elektrības cenu pieaugums ir nenovēršams un tūlītēji alternatīvie risinājumi jebkurā gadījumā būs fosilā enerģija, kas ir pretrunā ar izstrādāto Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2021-2030. gadam. Pieaugot cenai, būs ievērojami apgrūtinātas arī iespējas izstrādāt atbalsta sistēmu atjaunojamo energoresursu attīstībai, jo patērētāji nespēs maksāt vēl vairāk par elektroenerģiju, lai papildus atbalstītu arī AER. 

  

Neiesaistoties Lietuvas – Baltkrievijas enerģētikas konfliktā un meklējot iespējas saglabāt līdzšinējo elektrības importu no trešajām valstīm, Latvija var turpināt iegūt lētu elektrību, atbalstīt CO2 emisiju samazināšanu un rīkoties atbilstoši Latvijas ilgtermiņa enerģētikas plānam. Sadarbība ar trešajām valstīm var būt daļa no Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas – palielināt AER ražošanas apjomus. Saglabājot esošo elektrības cenu līmeni, varam meklēt līdzekļus un iespējas atjaunojamās enerģijas infrastruktūras attīstībai, lai piecu gadu laikā Latvija varētu ievērojami samazināt elektrības importu un palielināt savu neatkarību no fosiliem elektroenerģijas avotiem.

18.09.2019.

Roberts Samtiņš, 

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs.

Elektroenerģija izkonkurēs gāzi

Klimata neitralitātes jomā Latvijai ir liels potenciāls elektroenerģijas ražošanā no vēja un saules enerģijas. Ar laiku fosilo kurināmo varētu aizstāt ar elektrību, tai kļūstot finansiāli pievilcīgākai.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) virzību uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, bet līdz 2030. gadam esam apņēmušies siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināt vismaz par 40%, salīdzinot ar 2005. gadu. Kas Latvijai šajā sakarā būtu jādara, kādi ir divi – trīs prioritārie virzieni?

Svarīgākās jomas būtu enerģētika un transports, kur tiek radīts vislielākais SEG emisiju daudzums un kur samazinājumu var panākt visvieglāk. Enerģētikā ir jākoncentrējas uz energoefektivitāti, kur joprojām ir milzīgas rezerves un atjaunojamajiem energoresursiem (AER). Transportā viennozīmīgi ir aktīvāk jāstrādā pie elektrifikācijas.

Trešais virziens būtu izveidot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu, kas īpaši svarīgi ir vides un otrreizējās atkritumu pārstrādes kontekstā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā 2017. gadā bija trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas gala patēriņā Eiropas Savienībā (ES), sasniedzot 39% (ES – vidēji 17,5 %). Skandāliem apvītā cīņa ar OIK gan pēdējos gados par dažiem procentiem samazinājusi AER gala patēriņā. Kāda ir Latvijas nākotnes perspektīva AER jomā, uz ko liekams akcents?

Var teikt, ka AER īpatsvars ne tikai nav pieaudzis, bet ir pat nedaudz samazinājies. OIK lielākā atbalsta kļūda bija tā, ka puse no atbalsta finansiālā apjoma tika piešķirta gāzes termoelektrocentrālēm, paslēpjot to zem apgalvojuma, ka gāzes koģenerācija ir efektīvs veids, kā izmantot energoresursus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc OIK apjoms ir tik liels un kāpēc sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret atbalstu atjaunojamai enerģijai.

Latvijā AER ir liels potenciāls, jo darbojas lielās hidroelektrostacijas, kas saražo nozīmīgu apjomu elektroenerģijas, taču joprojām netiek izmantots  vēja un saules enerģijas potenciāls. Mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi to dara daudz aktīvāk. Vēja un saules enerģijas jomā Latvijai ir lielas iespējas uzlabot savas pozīcijas.

Jautājums ir arī par biomasas izmantošanu kā atjaunojamo energoresursu – pāreja uz šo enerģiju tika veicināta siltumapgādes kontekstā. Bet uz šīm investīcijām un atbalstu ir jāskatās ļoti piesardzīgi. Gan no atjaunojamās enerģijas, gan energoefektivitātes viedokļa ir jāvērtē, kāds atbalsts tiek sniegts siltumapgādē. Ir virzieni, kuros var sasniegt ļoti augstu energoefektivitāti, piemēram, siltumtrašu nomaiņa vai siltināšana, bet ir projekti, kur šis atbalsts ir bijis par dāsnu un to var izmantot daudz efektīvāk.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam norādīts, ka pārejai no fosilajiem uz vietējiem AER ir nepieciešams īpašs valsts atbalsts. Līdz šim atbalsts bija obligātās iepirkuma komponentes (OIK) veidā, kuru gatavojas likvidēt. Ko tālāk, kāds valsts atbalsts būtu vajadzīgs?

Protams, būtu nepieciešams arī valsts atbalsts, bet atbalstam būtu jābūt pārdomātam un samērīgam, ne tik lielam, kāds tas ir bijis vēsturiski. Tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušas. Ja OIK ieviešanas sākumā (2000. gadu vidus – red.) būvēja vēja parkus, kuriem OIK sistēmā tika maksāti 120 eiro par megavatstundu (MWh), tad šobrīd investori ir gatavi veikt investīcijas pie cenas 45 eiro par MWh.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka atbilstoši ES klimata un enerģijas tiesību aktiem Latvijai ir jāpanāk, ka 2020. gadā 40% no gala enerģijas patēriņa nodrošina AER, bet 2030.gadā – jau pusi. Kā Latvija varētu sasniegt šādus mērķus?

Transporta nozarē būtu jāraugās uz elektrifikāciju, lai, piešķirot nelielu valsts atbalstu, radītu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju interesi pāriet uz elektrotransportu.

Otrs virziens ir atjaunojamā enerģija – būtu jārada labāki nosacījumi decentralizētai tās izmantošanai, ražojot tieši no AER, piemēram, ar saules paneļiem. Nepieciešams neliels atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai stimulētu uzstādīt saules paneļus. Tāpat būtiski jāatvieglo birokrātiskā puse šo sistēmu uzstādīšanā un jāpiešķir atvieglojumus maksājumiem par elektroenerģijas tīklu lietošanu.

Valstiskā līmenī būtu jāpieņem lēmumi par klimata un enerģijas ilgtermiņa stratēģiju. Viena no prioritātēm varētu būt elektroenerģijas noteikšana par prioritāro energoresursu, veicināt gan elektroenerģijas ražošanu, gan izmantošanu gala patēriņā.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam uzsvērts, ka īpaši svarīgi ir veikt daudzdzīvokļu ēku, centralizēto siltumapgādes sistēmu, katlu māju un pārvades līniju renovāciju, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu un zudumus. Energoefektivitātes pasākumi ar Eiropas fondu atbalstu notiek, bet procentuāli ir maz renovētu ēku un objektu.

Arī ar valsts atbalstu atmaksāšanās periods šādai investīcijai ir ļoti ilgs. Tas var sasniegt 20 gadus, bet bez valsts atbalsta – pat 30 līdz 40 gadus. Tā nav efektīva līdzekļu ieguldīšana. Kāpēc atmaksāšanās periods ir tik ļoti pieaudzis? Jo ir nokritušās siltumenerģijas cenas, ko veicināja gan pāreja uz biomasas izmantošanu, gan dabasgāzes cenu kritums. Līdz ar to nav ekonomiska stimula veikt energoefektivitātes pasākumus, pat ar valsts atbalstu. Iespējams, līdzekļi būtu jānovirza gudrāk, piemēram, elektroenerģijas ražošanā no vēja un saules, jo šādi atjaunojamās enerģijas projekti sevi atpelna vidēji 10 - 12 gados. Ja elektrības ražotājiem no saules un vēja būtu neliels valsts atbalsts un nelielas garantijas par investīciju atmaksāšanās periodu, tad sabiedriskais ieguvums būtu ievērojami lielāks.

Patlaban top Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam, kā arī Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija 2050. gadam. Kas, jūsuprāt, ir būtiskākais, kas jāiekļauj šajos plānos?

Laika periods līdz 2050. gadam ir pietiekams, lai Latvija kļūtu klimatneitrāla. Svarīgākais ir laicīgi  izvirzīt mērķi un pateikt, kā grasāmies to sasniegt. Ja tas netiks izdarīts, nozīmīga loma saglabāsies dabasgāzei, kuru 100 % importējam. Ir jāatrod veids, ar ko aizstāt gāzi. Mana vīzija: gāzes loma vairāk vai mazāk Latvijā saglabāsies, bet pārsvarā lielajiem patērētājiem un centralizēti. Ja tiks veiktas investīcijas elektrotīklos un elektrības ģenerēšanā, ar laiku elektrība gala patērētājam paliks lētāka un būs izdevīgi pāriet no gāzes apkures uz elektroenerģiju.

Kā Jūsu vadītā kompānija virzīsies oglekļa mazietilpīgas ekonomikas virzienā?

Uzņēmumu grupa “AJ Power” ir ceļā uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku, jo esam nodefinējuši, ka strādājam gan enerģētikā, gan daļēji atkritumu apsaimniekošanā. Mēs strādājam pie tā, lai radītu risinājumus, kas uzņēmumiem ļautu pāriet no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju un iesaistīties aprites ekonomikā, tādējādi kļūstot ilgtspējīgākiem.

Roberts Samtiņš,

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” vadītājs.

Klienti

Elektroenerģijas tirdzniecība un iepirkums
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība un iepirkums
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība
Elektroenerģijas tirdzniecība

Partneri

AS "Sadales tīkls"
Uzzini vairāk
AS "Augstsprieguma tīkls"
Uzzini vairāk
Nord Pool Spot birža
Uzzini vairāk
SPRK
Uzzini vairāk
Partneri

Partneri

AS "Sadales tīkls"

Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam klientu objektu, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Uzņēmums nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi, kur nepieciešams.

Skaitījuma rādījumu nodošana:

AJ Power klientiem, kuru patērētā elektroenerģija netiek uzskaitīta automātiski, izmantojot automātisko elektroenerģijas uzskaites sistēmas skaitītājus – AEUS, šī informācija AS “Sadales tīkls” jāziņo pašiem.

Skaitītāja rādījumus jāziņo laikā no tekošā mēneša 27.datuma līdz nākošā mēneša 3.datumam, reģistrējoties AS “Sadales tīkls” portālā www.e-st.lv vai pa tālruni 80200408.

Kontaktinformācija: www.sadalestikls.lv
Papildus informācijas tālrunis: 8403
Skaitījuma rādījumu nodošanas tālrunis: 80200408
Bojājumu pieteikšanas tālrunis: 8404
Sūtot e-pastu:
Klientu pašapkalpošanās portāls: www.e-st.lv

AS "Augstsprieguma tīkls"

Akciju sabiedrība „Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs Pārvades Sistēmas Operators, kurš nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, un pilda sekojošo misiju: sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, un nodrošina brīvu trešās puses pieeju pārvades tīklam. AS „Augstsprieguma tīkls” veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi.

Nord Pool Spot birža

Nord Pool Spot (NPS) ir vadošā elektroenerģijas birža Eiropā, kas apvieno deviņus Skandināvijas, Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu tirgus. NPS ik dienu tirdzniecību veic vairāk kā 380 uzņēmumi no vismaz 20 dažādām Eiropas valstīm. 2014. gadā biržas kopējais apgrozījums bija 501 TWh.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Par mums

AJ POWER - APVIENO ENERĢIJU!

Elektroenerģijas tirgū "AJ Power" savu darbību uzsāka 2014. gada sākumā un kopš tā laika turpina attīstīt savu darbību, tādējādi klientiem piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus. Uzņēmums specializējas 5 enerģētikas pakalpojumu veidos, kas pielāgoti individuāli, atbilstoši klienta patēriņa paradumiem.

"AJ Power" sniedz iespēju uzņēmumiem kļūt energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem.

 

ikona1ikona2ikona3ikona4ikona5ikona6ikona7

Roberts Samtiņš
Roberts Samtiņš
SIA AJ Power Holding valdes loceklis
Krišjānis Baidekalns
Krišjānis Baidekalns
SIA AJ Power Holding izpilddirektors
Mārtiņš Indriksons
Mārtiņš Indriksons
SIA AJ Power, AS AJ Power Gas, AS AJ Power Recycling valdes loceklis
Rihards Mežgailis
Rihards Mežgailis
Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs
Mārtiņš Jansons
Mārtiņš Jansons
Vecākais klientu attiecību vadītājs
Ieva Īvāne
Ieva Īvāne
Klientu attiecību vadītāja
Marta Pabērza
Marta Pabērza
Klientu attiecību vadītāja
Miks Gabdulļins
Miks Gabdulļins
Energoresursu portfeļa pārvaldnieks
Romualds Bogdanovičs
Romualds Bogdanovičs
Galvenais elektroinženieris
Māris Barkāns
Māris Barkāns
Elektroinženieris
Ilona Trēziņa
Ilona Trēziņa
AS AJ Power Recycling vadītāja
Svetlana Šiškoviča
Svetlana Šiškoviča
AS AJ Power Recycling Projektu vadītāja
Kristīne Simanoviča
Kristīne Simanoviča
Galvenā grāmatvede
Jeļena Samorukova
Jeļena Samorukova
Grāmatveža palīgs
Aiga Vanaga
Aiga Vanaga
Biroja vadītāja
Linda Legzdiņa-Leiere
Linda Legzdiņa-Leiere
Administratīvā direktore
Mārtiņš Pudņiks
Mārtiņš Pudņiks
Mārketinga vadītājs
Oskars Daugavvanags - Vanags
Oskars Daugavvanags - Vanags
Enerģijas vairumtirdzniecības analītiķis
Inese Lūse
Inese Lūse
Klientu attiecību vadītāja

Komanda

Roberts Samtiņš

Roberts ir atbildīgs par AJ Power grupas, kurā ietilpst SIA AJ Power, AS AJ Power Gas, SIA Cactus, AS AJ Power Solar un AS AJ Power Recycling, vadību. Viņa pienākumos ietilpst AJ Power grupas biznesa attīstība un jaunu pakalpojumu izstrāde.
Robertam ir vairāk kā 10 gadu pieredze enerģētikā. Iepriekš viņš ir strādājis SIA "Prudentia Energy Markets" un AS "Latvenergo".
Roberts ir ieguvis bakalaura grādu Banku augstskolā programmā Uzņēmējdarbības vadība un šobrīd studē Rīgas biznesa skolā, lai iegūtu MBA (Master of Business Administration) grādu.

Krišjānis Baidekalns

Krišjānis ir atbildīgs par AJ Power grupas uzņēmumu attīstību, dabasgāzes vairumtirdzniecības jomu un citu projektu vadību.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Krišjānis guvis pieredzi, strādājot enerģijas vairumtirdzniecībā AS “Latvenergo”, kā arī korporatīvo finanšu un vadības konsultāciju jomās.
Krišjānim ir bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā no Rīgas Ekonomikas augstskolas, kā arī pēcbakalaura studiju pieredze Viskonsīnas universitātē, ASV.

Mārtiņš Indriksons

Mārtiņš ir atbildīgs par AJ Power vadību un klientiem mazumtirdzniecības jomā. Viņa pienākumos ietilpst elektroenerģijas pārdošanas vadība, klientu piesaiste, ilgtermiņa un īstermiņa pārdošanas stratēģijas izstrāde uzņēmumā, kā arī cenu politikas veidošana.
Iepriekš Mārtiņš ir strādājis AS “Latvenergo” mārketinga un klientu apkalpošanas jomā, vadot Juridisko klientu apkalpošanas daļu, kur viņa pienākumos ietilpa elektroenerģijas mazumtirdzniecība, kā arī juridisko klientu apkalpošana.
Mārtiņš Indriksons ir studējis uzņēmējdarbības vadību Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un biznesa augstskolā.

Rihards Mežgailis

Riharda pārziņā ir darbs ar AJ Power lielajiem klientiem - to piesaiste, apkalpošana un ilgtermiņa attiecību veidošana, izstrādājot individualizētus enerģētikas risinājumus.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Rihards 14 gadus darbojās Latvijas vadošās komercbankas Swedbank nozīmīgāko klientu apkalpošanā.
Pašlaik Rihards turpina studijas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" maģistra studiju programmā Starptautiskais bizness.

Mārtiņš Jansons

Mārtiņa pārziņā AJ Power ir elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecība, individuāli izdevīgāko elektroenerģijas produktu piemērošana katram klientam, kā arī jau esošo klientu apkalpošana.
Iepriekš Mārtiņš ir strādājis AS “Latvenergo” juridisko klientu apkalpošanas jomā, kur viņa pienākumos ietilpa elektroenerģijas tirdzniecība, esošo klientu apkalpošana, kā arī klientu līgumu jautājumu risināšana.
Mārtiņš ir studējis Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Ieva Īvāne

Ievas pārziņā ir AJ Power elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecība, individuāli izdevīgāko elektroenerģijas un dabasgāzes produktu piemērošana katram klientam, kā arī jau esošo klientu apkalpošana.
Pēdējos 10 gadus Ieva ir strādājusi pārdošanas un klientu apkalpošanas jomā, gūstot pieredzi tirdzniecības jomā dažādās Eiropas valstīs un paplašinot savu redzesloku pārdošanas procesu organizēšanā un sadarbības veidošanā ar klientiem.
Ieva ir studējusi Vadības zinības Latvijas Universitātē, kā arī Latvijas Kultūras Koledžā, specializējoties kultūras menedžmentā, kas palīdz rast radošus risinājumus sarežģītām situācijām.

Marta Pabērza

Martas pārziņā ir AJ Power elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecība, individuāli izdevīgāko elektroenerģijas un dabasgāzes produktu piemērošana katram klientam, kā arī jau esošo klientu apkalpošana.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Marta darbojās reklāmas pārdošanā vienā no vadošajiem Latvijas laikrakstiem, kur viņas galvenie darba pienākumi bija jaunu klientu piesaiste un attiecību uzturēšana ar esošajiem klientiem. Pieredzi sadarbības veidošanā un klientu apkalpošanā Marta guvusi arī vadot Sporta un veselības centru Fitland.
Augstāko izglītību Marta ieguvusi Rīgas Stradiņa Universitātē studiju programmā Multimediju komunikācija, savukārt tagad turpina studijas Biznesa augstskolā Turībā maģistra studiju programmā Sabiedriskās attiecības.

Miks Gabdulļins

Miks ir atbildīgs par AJ Power darbību un klientiem energoresursu vairumtirdzniecības jomā. Viņa pienākumos ietilpst energoresursu portfeļa pārvaldīšana, elektroenerģijas ražotāju apkalpošana un tirgus attīstības un cenu prognožu izstrāde.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Miks strādājis SIA “KPMG Baltics” revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā, kur guvis būtisku pieredzi dažādu nozaru specifikā, kas palīdz izprast rezultātus un saskatīt iespējas efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai.
Miks ir ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskās Universitātes Rīgas biznesa skolā un šobrīd turpina studijas, lai iegūtu MBA (Master of Business Administration) grādu.

Romualds Bogdanovičs

Romualda pārziņā ir saules paneļu projektu projektēšanas process, kā arī projektu inženiertehnisko aprēķinu veikšana.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Romualds ir strādājis statisko reaktīvās enerģijas plūsmas regulatoru uzstādīšanas jomā, kā arī veicis rūpnieciskos energoauditus Latvijas uzņēmumos.
Romualds ir ieguvis bakalaura un maģistra grādu Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē elektroenerģiju datorvadības specialitātē. Šobrīd Romualds turpina studijas doktorantūrā.

Māris Barkāns

Māra pārziņā ir saules paneļu sistēmu projektēšanas process, projektu inženiertehnisko aprēķinu veikšana un piedāvājumu sagatavošana klientiem.
Iepriekš Māris strādājis par ražošanas tehnologu SIA Volburg elektroshēmu ražošanas jomā, kā arī kā darbojies SIA Termex kā inženiertīklu tehniķis.
Māris ieguvis bakalaura un maģistra grādu Elektrotehnoloģiju datorvadībā Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Ilona Trēziņa

Ilona ir atbildīga par AJ Power Recycling vadību un attīstību. Viņas pienākumos ietilpst klientu un jaunu sadarbības partneru piesaiste, cenu politikas veidošana, sekošana līdzi tirgus izmaiņām, kā arī dokumentu izstrāde un pārskatu sagatavošana valsts iestādēm.
Iepriekš Ilona uzkrājusi vērtīgu darba pieredzi, piecus gadus darbojoties atkritumu apsaimniekošanas nozarē kā projektu vadītāja, kā arī strādājusi starptautiskā uzņēmumā TOI TOI Latvija, kur viņas darba pienākumi bija saistīti ar uzņēmuma loģistikas procesu nodrošināšanu.
Ilona ir studējusi Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, kur ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Svetlana Šiškoviča

Svetlanas pārziņā ir AJ Power Recycling projektu vadība. Viņas pienākumos ietilpst atkritumu apsaimniekošanas projektu izstrāde un veiksmīgas darbības koordinēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, analizējot projektu realizācijas gaitu un ieviešot nepieciešamās korekcijas, lai sasniegtu projektā uzstādītos kvalitātes rādītājus.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Svetlana strādāja starptautiskā uzņēmumā Luxottica Group par pārdošanas menedžeri Baltijas valstīs un klientu servisa vadītāju, kā arī viņai ir uzkrāta vairāku gadu iepriekšēja pieredze projektu vadītājas amatā atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Svetlana Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu psiholoģijā, kas viņai palīdz panākt kompromisus un atrisināt vissarežģītākās situācijas.

Kristīne Simanoviča

Kristīnes pārziņā ir visi AJ Power grupas grāmatvedības procesi, tajā skaitā visu saimnieciskās darbības procesu uzskaite un kontrole uzņēmumā, kā arī nodokļu, statistikas, finanšu un gada pārskatu sagatavošana un iesniegšana atbilstošajām instancēm.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Kristīne bija grāmatvede grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumā SIA “Dzelme un partneri”. Kristīnes darba pienākumos bija mazu un vidēju uzņēmumu grāmatvedības uzskaite, nodokļu konsultācijas, atskaišu sagatavošana un klienta pārstāvēšana Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī atskaišu sagatavošana Centrālajai statistikas pārvaldei, Latvijas Banku statistikai.
Kristīne ir studējusi Biznesa augstskolā “Turība”, apgūstot grāmatveža profesiju. Regulāri papildinājusi profesionālās zināšanas nodokļos un grāmatvedībā dažādos kursos un semināros.

Jeļena Samorukova

Jeļena galvenās grāmatvedes vadībā nodrošina AJ Power grupas uzņēmumu grāmatvedības funkcijas realizāciju, tai skaitā grāmatvedības datu vākšanu, apstrādi un iesniegšanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Jeļena guvusi pieredzi, strādājot par grāmtvedi loģistikas uzņēmumā SIA "DPD Latvija”, kur viņas darba pienākumos ietilpa uzņēmuma grāmatvedības uzskaite, dažādu atskaišu sagatavošana un sadarbība ar apakšuzņēmējiem.
Jeļena grāmatveža profesiju apguvisi studējot Grāmatvedības un finanšu koledžā, kā arī papildus tam studējusi Uzņēmējdarbības vadību Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā.

Aiga Vanaga

Aiga ir pirmais cilvēks, ko vienmēr smaidošu var satikt, ierodoties AJ Power birojā. Viņa ir atbildīga par biroja ikdienas darba nodrošināšanu un liels atbalsts gan uzņēmuma vadībai, gan kolēģiem, gan arī AJ Power klientiem. Aigas darbs ir nemitīga komunikācija ar klientiem, pakalpojumu sniedzējiem, AJ Power darbiniekiem un viesiem.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Aiga ir ieguvusi būtisku pieredzi,strādājot par biroja vadītāju investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju uzņēmumā “Prudentia”.
Aiga ir studējusi biznesa augstskolā “Turība”, iegūstot bakalaura un maģistra grādu sabiedrisko attiecību programmā.

Linda Legzdiņa-Leiere

Linda ir atbildīga par AJ Power grupas uzņēmumu administratīvo nodrošinājumu. Lindas pienākumos ietilpst lietvedības, personāla un saimnieciskās darbības nodrošināšanas funkcijas.
Iepriekš Linda strādāja AS “Pasažieru vilciens” Administratīvo lietu departamenta Juridiskajā daļā par vadošo juristi. Viņas pienākumos ietilpa uzņēmuma darbības tiesiskuma nodrošināšana, interešu aizstāvība tiesā un pārstāvība citās valsts un pašvaldību iestādēs un privātās organizācijās un uzņēmumos, līdzdalība iepirkuma procedūru organizēšanā, kā arī līgumu un citu dokumentu sagatavošana un juridiskā atbalsta nodrošināšana pārējiem uzņēmuma darbiniekiem.
Linda ir studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura un maģistra grādu Tiesību zinātnēs.

Mārtiņš Pudņiks

Mārtiņa pārziņā ir darbs pie AJ Power mārketinga un PR saistītajiem jautājumiem.
Pirms pievienošanās AJ Power komandai Mārtiņš darbojās kā pārdošanas un mārketinga projektu vadītājs Latvijas vadošajā komercbankā Swedbank, veidojot projektus gan lokāli, gan pielāgojot un izstrādājot Baltijas līmeņa projektus.
Ir ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātē, Komunikācijas zinātnē, ar specializāciju korporatīvajā komunikācijā, kā arī, ir studējis reklāmu Kocaeli Üniversitesi, Turcijā.

Oskars Daugavvanags - Vanags

Inese Lūse

Ineses pārziņā ir AJ Power elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecība, individuāli izdevīgāko elektroenerģijas un dabasgāzes produktu piemērošana katram klientam, kā arī jau esošo klientu apkalpošana.

Saņemt
piedāvājumu

 AJ Power uzņēmumu grupa

  • Adrese: Daugavgrīvas iela 21,
  • Rīga, LV-1048, Latvija
  • Tālrunis: +371 67 969 140
  • E-pasts:

 SIA AJ Power rekvizīti

  • Juridiskā adrese: Daugavgrīvas iela 21, Rīga, LV-1048, Latvija
  • Reģistrācijas numurs: 40103780693
  • PVN maksātāja numurs: LV40103780693

Bankas rekvizīti

  • AS “Swedbank”
  • SWIFT kods: HABALV22
  • Konts: LV85HABA0551042636583

 AS AJ Power Gas rekvizīti

  • Juridiskā adrese: Daugavgrīvas iela 21, Rīga, LV-1048, Latvija
  • Reģistrācijas numurs: 40203049079 
  • PVN maksātāja numurs: LV40203049079

Bankas rekvizīti

  • AS “Swedbank”
  • SWIFT kods: HABALV22
  • Konts: LV69HABA0551043117603
  • AS “Signet Bank”
  • SWIFT kods: LLBBLV2X
  • Konts: LV68LLBB0003204002492

AS AJ Power Recycling rekvizīti

  • Juridiskā adrese: Daugavgrīvas iela 21, Rīga, LV-1048, Latvija
  • Reģistrācijas numurs: 40203135718 
  • PVN maksātāja numurs: LV40203135718

Bankas rekvizīti 

  • AS “Swedbank”
  • SWIFT kods: HABALV22
  • Konts: LV35HABA0551044829974

Saņemt piedāvājumu